Rūdolfs Šteiners (1861-1925) dzimis Austroungārijā, dzīvoja Vācijā un Šveicē, darbojās visā Eiropā. Vispusīgi apdāvināts jau no dabas, viņš ieguva enciklopēdisku izglītību tehnisku, dabas un humanitāro zinību jomā. 1891. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju filosofijā ar darbu par izziņas teorijas jautājumu, ko vēlāk izvērsa par grāmatu „Brīvības filosofija” (1894. g.), kas vēl šodien ir cilvēciskā gara sasniegumu maz apdzīvota virsotne.

 

Kopš bērnības apdāvināts ar dabiskas gaišredzības spējām, viņš vēlāk neatlaidīgā iekšējā darbā pārveidoja tās par pilnīgi apzinātu garīgas pētniecības instrumentu. Šo garīgas skološanās ceļu viņš līdz noteiktai, vispārēji pieejamai pakāpei aprakstīja grāmatā „Kā iegūst atziņas par augstākām pasaulēm?”, kā arī dažos citos darbos un daudzās lekcijās.

 

Tumšajam laikmetam (kali-yuga) (3101 p. Kr. - 1899. g.) beidzoties un sākoties jaunajam, gaišajam laikmetam Rūdolfs Šteiners piedzīvo kristīgu iesvētīšanu un uzņemas viņam garīgās pasaules vadības uzticēto misiju ienest materiālisma pārņemtajā pasaulē garīgo gaismu tādā formā, kas būtu piemērota 20. gs. cilvēces sasniegtajai apziņas pakāpei, t.i., zinātniski pamatoti izklāstīt materiālās pasaules pamatā esošās garīgās likumsakarības. Citādi cilvēcei draudēja pilnīga atkrišana no sava garīgā avota un līdz ar to jebkādas turpmākas attīstības pārtraukšana. Šīs misijas izpildīšanai tika veltīta visa Rūdolfa Šteinera turpmākā dzīve. Šodien šī darba rezultāts ir pieejams 360 R.Šteinera kopoto rakstu sējumos, kas satur gan viņa sarakstītās grāmatas un rakstus, gan vairākus tūkstošus visā Eiropā nolasīto lekciju pierakstus. Šis viņa garīgais mantojums cilvēcei vismaz daļēji ir iztulkots daudzās pasaules tautu valodās.

 

Rūdolfa Šteinera garazinātne jeb antroposofija, sākot ar 20.gs. sākumu ir neatņemams cilvēces kultūras fenomens. Tā ietver sevī visu iepriekšējo kultūru dārgumus un norāda uz nākamajām attīstības pakāpēm. Šodien šī gudrība ir pieejama katram, kurš izrāda pietiekami stipru labo gribu, lai apgūtu to neatlaidīgā iekšējā darbā.

 

Šai sakarā cilvēces attīstības ceļu caur dažādām kultūrām var salīdzināt ar augu. Katra nākamā kultūras pakāpe ir kā viena no tā paša auga attīstības stadijām, kas sekojot tā pamatā esošai idejai attīsta no sēklas dīgli, tad stiebru ar lapām, tad pumpuru un ziedu, kuram novīstot nobriest nākamā sēkla. Tikai atšķirībā no auga, cilvēces ceļš veido spirāli, kas ar katru nākamo loku sasniedz arvien augstāku pilnības pakāpi.

 

Antroposofija ir garazinātne, tās saturs ir mūsu pasaules rašanās un attīstības likumsakarības, to veidojošo būtņu un spēku loma un savstarpējas attiecības mūsu kosmosa idejas ietvaros. Tā aplūko cilvēku kā mikrokosmosu un ļauj viņam, izzinot sevi, iepazīt pasauli un, izzinot pasauli, saprast pašam sevi. Atbilstoši Jauno laiku cilvēka apziņai, antroposofija uzrunā viņu dziļā cieņā pret gara brīvību, piedāvājot savas atziņas viņa veselīgas domāšanas spriedumam. Tā nav no dzīves atrauta teorētiska mācība. Tā ir dzīvības pilna un dzīvību rosinoša gudrība. Tajā pulsē tā pati dzīvība, kas liek pukstēt katra cilvēka sirdij; tādēļ tā spēj apmierināt šajās sirdīs dzīvojošas ilgas pēc sevis pašu un pasaules jēgas izpratnes un īstenošanas. Tās auglīgums izpaužas visdažādāko dzīves jomu apaugļošanā ar jauniem impulsiem un spēkiem: audzināšanas, medicīnas, mākslas, reliģijas, lauksaimniecības, fizikas, matemātikas, bioloģijas, ekonomikas utt. līdz pat veselīgam trīsdaļīgā sociālā organisma veidolam, kurā garīgā, juridiskā un saimnieciskā dzīve kā suverēnas jomas var savstarpēji veicināt cita citu. Šī garazinātne ir ienākusi cilvēcē līdz ar 20. gadsimta sākumu, un šodien tās augļus var vērot visā pasaulē. Lai šī gaismas sēkla atrod auglīgu augsni arī Latvijā dzīvojošo cilvēku sirdīs un prātos!

 

Garazinātne pēc savas dabas nevar būt nedz masu fenomens, nedz elitāra parādība, jo, no vienas puses, to var aptvert tikai atsevišķais cilvēks no savas brīvības, no otras puses, šis atsevišķais var celties no jebkuras sabiedrības kārtas, no jebkuras tautas un reliģijas.

 

Rūdolfs Šteiners uzskatīja par savu uzdevumu rosināt cilvēkos jaunu, aktīvu domāšanu un apziņu pasaulē, kuru līdzīgi ļaundabīgam audzējam viscaur pārņēmis nāvējošais materiālisms.