Es gribētu ikvienu cilvēku

no kosmosa gara aizdegt,

lai viņš kļūtu par liesmu

un liesmaini atraisītu

savu visdziļāko būtību.

 

Citi gribētu

no kosmosa ūdeni smelt,

kas liesmas nodzēš

un visu būtisko apslāpē

cilvēka dvēseles dzīlēs.

Kāds prieks, kad cilvēkliesma

kvēlo pat būdama mierā!

Kāds rūgtums, kad,

gribēdams darboties,

cilvēks jūtas

saistīts.

 

Rūdolfs Šteiners

 

 

Kā zināms, aplis ir figūra, kas pakļaujas vispirms acīmredzamai likumsakarībai: visi to veidojošie punkti atrodas vienādā attālumā no centra. To māca skolā. Bet aplim piemīt vēl daudzas citas, ne tik acīmredzamas īpašības. Piemēram, to veidojošie punkti ir cieši saistīti savā starpā, balstot cits citu un veidojot iekštelpu, kurā ir iespējama citādi izkliedētu spēku koncentrācija. Šī koncentrācija var sasniegt tādu kāpinājumu, ka aplis kļūst par sava veida trauku, kas var uztvert citādi netveramas domas.

 

Aplis var bezgalīgi palielināties atkarībā no to veidojošo punktu skaita. Tas var arī sarukt līdz vienam vienīgam punktam un varbūt pat pavisam pazust no redzesloka, bet, ja kāds punkts saglabā savā apziņā apļa ideju, tad agri vai vēlu ap to var izaugt jauns aplis. Būtībā ikviens punkts ir potenciālais apļa centrs. Kad visi punkti apzināsies šo savu spēju un apvienosies vienā aplī, mūsu pasaule būs sasniegusi savu mērķi.

 

Tas ir tēls, līdzība. Dzīvē tas ir tā, ka ir kāda ideja, pasaules uzskats, ticības apliecinājums, kam piemīt spēks uzrunāt cilvēku dvēseles, inspirējot viņu domas, jūtas un gribu noteiktā virzienā. Katrs cilvēks atrod sev piemērotu centru un līdz ar to apļa biedrus.

 

 

Antroposofiskā  kustība

 

Mūsu APLIS redz savu inspirējošo centru antroposofijā un saprot sevi kā brīvu „antroposofiskās kustības” atbalstītāju. Ar šiem vārdiem Rūdolfs Šteiners ir apzīmējis to garīgo impulsu, kas ar antroposofiju ir ienācis cilvēces attīstības plūsmā, lai palīdzētu tai veikt evolūcijas kontekstā nepieciešamo apziņas pavērsienu un izrauties no materiālisma žņaugām.

 

Šīs kustības formas rodas tai plūstot cauri dzīvei. Vecās, savu nodzīvojušās atbrīvo vietu jaunām, aktuālākām, vai arī pastāv tām blakus, ļaujot pašai dzīvei veicināt to, kas tai ir lietderīgs un apiet to, kas stāv tai ceļā. MĒRĶIS IR ATTĪSTĪBA, DZINĒJSPĒKS – INICIATĪVA, FORMA – RĪCĪBA.

 

 

Nedaudz vēstures

 

APĻA sākums meklējams pagājušā gadsimta pirmskara gados, kad Rīgā darbojās antroposofijā ieinteresēto cilvēku pulciņš. Otrais Pasaules karš pārtrauca šo darbu, un pulciņa dalībnieki izklīda katrs savos likteņa ceļos.

Padomju laikā antroposofija piederēja pie aizliegtām mācībām. Daži tulkojumi krievu un latviešu valodā, kas klusībā tomēr tika veikti, varēja tikt izplatīti un lasīti tikai slepeni. Atklātās kopīgās antroposofijas studijas atsākās tikai līdz ar atmodu. Tad parādījās arī Rūdolfa Šteinera darbu tulkojumi latviešu valodā. Dažus no tiem savos pēdējos dzīves gados bija veicis Jānis Garonskis, kurš jaunībā piederēja minētajam lokam un pēc atmodas kļuva par jaunā loka dalībnieku un vadītāju, tādējādi it kā savienojot pagātni un tagadni ar dzīvu pavedienu. Kopš 1990. gada šis jaunais loks jeb aplis darbojas praktiski nepārtraukti, tā dalībniekiem ik nedēļu sanākot kopā antroposofijas studijām. Laika gaitā tas gan ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas attiecībā uz cilvēku sastāvu, pulcēšanās vietu, statusu un darba valodu. Tas ir piedzīvojis gan baltas, gan ne tik baltas dienas, taču visas pieder pie viena un tā paša ceļa, kurā neviens vēl nav ticis uz priekšu svilpodams. Trīs gadu gaitā tam pat piederēja skaists zīmogs un tukšs konts bankā, kamēr noskaidrojās, ka mūsdienās vienai attīstīties gribošai garīgai cilvēku kopai šāda abstrakta tipveida organizācijas forma vairs neder, jo pēc pašas savas būtības tā pretojas visam jaunam, apslāpē brīvo gara dzīvi un no tās izrietošu iniciatīvu.

 

– Kas ir spirdzinošāks par gaismu? – Saruna.

Gēte „Pasaka par skaisto Liliju un zaļo Čūsku.”

 

Mūsdienu pasaulē, kas zināmu spēku ietekmē bezdomīgi ripo atcilvēciskošanās virzienā, izšķiroša loma pieder tieši nelielām brīvām cilvēku grupām, kurus apvieno nevis profesionālās vai kādas citas grupas intereses, bet gan tikai un vienīgi patiesības meklējumi un interese citam par citu; kur katrs ir brīvs no jebkādām abstraktām saistībām un absolūti personīgi atbild par to, ko viņš dara vai nedara konkrētajā situācijā; kur tiek kopta sarunas kultūra un dzīva domāšana, iztirzāti būtiski jautājumi no ikdienas problēmām līdz kosmiskām kopsakarībām, kur cilvēki var skatīties viens otram acīs un runāt no sirds uz sirdi.

 

Cilvēki nāk un iet, APLIS paliek

 

Mūsu APLI pazīst samērā daudzi cilvēki, kuri ir tam vai nu tikai pieskārušies garāmejot, vai padzīvojuši tajā kādu laiku, paņēmuši ko varējuši un aizgājuši citus ceļus; ir tādi, kuri ik pa laikam atgriežas un atkal pazūd, saglabājot ar APLI garīgu saikni. Ne mazums ir arī tādu, kuri piedalās noteiktos APĻA pasākumos vai gadarites svētkos, un pavisam nedaudzi paliek uzticīgi APLIM veidojot tā kodolu. APLIS ir vienmēr atvērts gan veciem, gan jauniem draugiem.

 

Praktiskā puse

 

APLIS darbojas antroposofijas studiju grupās, organizē seminārus, lekcijas, mākslinieciskas nodarbības un pārrunas atbilstoši saviem uzdevumiem un iespējām, veicina antroposofiskās literatūras tulkošanu un tās izplatīšanu, uztur bibliotēku un mājas lapu internetā. APĻA organizētajos pasākumos drīkst piedalīties visi interesenti pēc noteikumiem, kurus izvirza pasākumu organizatori.

Tā kā jebkāda praktiska darbība šajā pasaulē ir saistīta ar noteiktiem izdevumiem, mēs esam pateicīgi tiem draugiem, kuri atrod iespēju balstīt mūsu darbu finansiāli. Tas ir arī mūsu morālais balsts, jo parāda, ka tas, ko mēs darām, kādam ir vajadzīgs.

 

Ikviens, kurš jūtas piederīgs antroposofiskajai kustībai un vēlas realizēt kādu tai atbilstošu iniciatīvu, var izmantot šīs lapas SLUDINĀJUMUS savu plānu izziņošanai.